Pētījums, kas 21. maijā publicēts tiešsaistē Amerikas Medicīnas asociācijas žurnālā, parādīja, ka vairāki plaušu vēža audzēju ģenētiskie testi var palīdzēt atlasīt ģenētiskas novirzes mērķtiecīgai terapijai. Salīdzinot ar pacientiem, kuri nesaņem mērķterapiju, pacientiem, kuri saņem plaušu vēža saskaņošanas terapiju, būs ilgāks izdzīvošanas laiks. Tomēr ir nepieciešami randomizēti klīniskie pētījumi, lai pārbaudītu, vai šī ārstēšanas stratēģija var uzlabot pacienta izdzīvošanu.
The introduction of targeted therapy has changed the situation of lung cancer treatment by integrating audzējs genotyping with treatment decisions. adenokarcinoma is the most common type of lung cancer; 130,000 people are diagnosed with lung adenocarcinoma each year in the United States, and 1 million people are diagnosed with lung adenocarcinoma each year worldwide.
Raksta pamatinformācija liecina, ka plaušu adenokarcinomas onkogēno faktoru aktivitātes biežums ir sagaidāms par 50% lielāks, un šo faktoru molekulārās novirzes ir izšķirošas vēža attīstībā. Šie draiveri ir definēti kā “aktīvi”, jo tos var pārvērst par negatīviem, mērķējot uz zālēm, kas ir vērstas uz katru genoma neparasto vietu.
Dr. Mark G. Kris of the Memorial Sloan Kettering Cancer Center in New York et al. counted the frequency of carcinogenic drivers in patients with lung adenocarcinoma, and used this data to explore the proportion of patients who selected a certain targeted treatment together with overall survival . From 2009 to 2012, 14 centers in the Plaušu vēzis Mutation Alliance recruited patients with metastatic lung adenocarcinoma and tested tumors in patients who met specific criteria for 10 oncogene driver factors. The study was published in JAMA (2014; doi: 10.1001 / jama.2014.3741).
Pētījuma laikā pētnieki pārbaudīja vismaz 1 gēnu uz 1007 pacientu audzējiem un pārbaudīja 10 gēnus (pacientiem ar pilnu genotipu) 733 pacientu audzējiem. No 733 pacientiem 466 (64%) konstatēja onkogēnu vadītāju. 275 no 1007 pacientiem (28%) izmantoja šos rezultātus, lai izvēlētos mērķtiecīgu terapiju vai piedalītos klīniskajos pētījumos.
Vidējā dzīvildze 260 pacientiem, kuriem bija onkogēns vadītājs un saņēma mērķtiecīgu narkotiku ārstēšanu, bija 3.5 gadi; vidējā dzīvildze 318 pacientiem, kuriem bija onkogēna izraisītājs, bet kuriem netika veikta mērķterapija, bija 2.4 gadi; vidējā dzīvildze 360 pacientiem, kuriem netika atrasts neviens vadītājs, bija 2.1 gads.
The researchers came to the conclusion that multiple genetic testing can help physicians choose a method of treating plaušu vēzis. Although patients with a certain target drug target driver gene will prolong survival after treatment, the design of this study cannot draw decisive conclusions about the difference in survival caused by oncogene driver.
Avots: Ceriņu dārzs
